Nedēļas nogale Tallinā.

Ja šim rakstam vajadzētu likt apakšvirsrakstu, tad tas noteikti būtu – muzeji un pastaiga Tallinā. Tās ir divas pamatlietas, kuras īstenoju šajā Tallinas apciemošanas reizē nedēļas nogalē. Šoreiz gan brauciens bija krietni savādāks nekā citas reizes, jo uz Tallinu lidoju ar lidmašīnu, lai cik tas dīvaini šajā brīdī kādam izklausītos 🙂 BET! Ja Airbaltic izpārdošanā var nopirkt tik lētas biļetes, ka izdevīgāk ir aizlidot nekā braukt ar auto, ņemot vērā šī brīža augstās degvielas cenas, tad kāpēc ne? Jālido un jākrāj jauna pieredze.

Ar lidmašīnu uz Tallinu.

Lidojums uz Tallinu ilgst vien nieka 40 minūtes. Ja ceļo tikai ar rokas bagāžu, tas vispār ceļojums ir vienkāršāks par vienkāršu – nav jānodod bagāža, var vēlāk ierasties lidostā utt. Lidojums bija ļoti agri no rīta (ar atgriešanos vēlu vakarā), kad nokļūšana no Rīgas centra ar sabiedrisko transportu joprojām nav ērti pieejama. Man ieteica braukt ar savu auto un atstāt to pie lidostas esošajā stāvvietā. Jo tā taču ērtāk un foršāk tik agrā rītā un vēlā vakarā atgriežoties.

Lai arī sākumā biju ļoti skeptiska un ilgi pretojos šai idejai, pēc tam biju ārkārtīgi priecīga, ka tā darīju, jo – nekādas transporta gaidīšanas vai taksometra meklēšanas. Vienkārši iekāp un izkāp pie mājām. Par 2 diennaktīm stāvvietā samaksāju 9.99 EUR. Manuprāt, krietni izdevīgāk nekā braukt ar taksometru.

Tallinas lidosta ir maza un mājīga. No lidostas ļoti ērti uz Tallinas centru var aizbraukt gan ar autobusu, gan tramvaju. Biļete vienā virzienā maksā 1,50 EUR un to var iegādāties ar bankas karti pašā transportā. Tur gan mani sagaidīja neliels pārsteigums – samaksājot par biļeti, nekāda fiziska (papīra) biļete no aparāta netiek izsniegta. Nu labi… Tad nu tādā vieglā pārsteigumā par nesaņemto biļeti un domās par to, kā kontrole pārbauda, vai biļete ir nopirkta, turpināju braukt tramvajā, cerot, ka viss būs ok.

Vairāk informācijas par sabiedriskā transporta iespējām Tallinā var atrast ŠEIT.

Muzeji – viens no Tallinas lepnumiem.

Ir februāris. Tallina mani sagaida ar tikko uzsnigušu sniegu, kas rīta agrumā vēl nav pat notīrīts. Ko darīt Tallinā ziemā, kad pilsēta šķiet mazliet aizmigusi? Muzeji! Šoreiz ceļojums bija mērķtiecīgs – apmeklēt muzejus, jo siltā laikā Tallina vilina ar citām jaukām lietām. Tallina, un arī Igaunija kopumā, var lepoties ar airaujošiem un, nekautrējoties gribētu teikt, unikāliem muzejiem, kādu nav Latvijā, un par to man nedaudz žēl. Divas dienas nav ļoti daudz, lai paspētu pilnvērtīgi apmeklēt ļoti daudz muzeju, bet vismaz vienu muzeju dienā pilnīgi noteikti var paspēt.

Sākotnējais plāns bija apmeklēt trīs muzejus 2 dienu laikā, kas dažādu apsvērumu dēļ netika realizēts – apmeklēju divus.

Būtisks fakts, ko vajadzētu atcerēties – lielākā daļa muzeju nestrādā pirmdienās.

Pirmā diena – mākslas baudīšana.

Lidmašīna ielidoja Tallinā diezgan agri no rīta, nedaudz pēc plkst. 8iem. Pirmais un lidostai tuvākais muzejs, ko apmeklēju, bija Kumu mākslas muzejs (Kumu kunstimuuseum). Muzejs darbu sāk plkst. 10.00. Tāpēc, ja ir nojauta, ka drīzumā varētu gribēties ēst (kā tas bija man), pirms muzeja apmeklējuma ieteiktu aiziet brokastīs, lai varētu pilnvērtīgi spētu baudīt muzeju vismaz pāris stundas. Biļetes cena pieaugušajiem 12 EUR.

Kumu mākslas muzejs tika atklāts 2006. gadā un ir lielākā izstāžu telpa Igaunijā. Tajā var aplūkot Igaunijas mākslu no 18.gs. līdz pat mūsdienām, tādā veidā uzrunājot ļoti dažādu auditoriju. Muzeja nosaukums Kumu ir veidots no divu igauņu vārdu kunst un muuseum (t.i. māksla un muzejs) savienojuma. Savukārt, vārds kumu igauņu valodā nozīmē atbilde, baumas, kas ļoti ātri iedzīvojās cilvēku prātos.

Otrā diena – tuvāk ūdeņiem un izklaidei.

Nākamajā dienā, pēc lēnas mošanās un laiskas celšanās (jo ir taču brīvdienas), apmeklēju Hidroplānu ostas jeb Jūras muzeju (Lennusadama). Tas ir Eiropā lielākais Jūras muzejs, kurā var aplūkot vairāk nekā 200 dažādas, unikālas un autentiskas lietas, kas izvietotas milzīgā angārā. Angārs tika izmantots hidroplāniem līdz pat Otrajam pasaules karam. Ēkas arhitektūra ir ievērojama arī ar to, ka tā ir pirmā, tik liela ēka pasaulē, kuras kupols ir veidots no plāna betona un bez kolonnām.

Muzejs ir izvietots divos stāvos jeb līmeņos, bet pašā muzeja centrā ir izvietota 1930. gados radītā zemūdene Lembit. Pirmajā stāvā ir izveidotas visdažādākās aktivitātes, kas priecēs ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Jā, absolūti nekautrējos atzīties, ka arī es izmēģināju dažādus virtuālās realitātes simulatorus un citas aktivitātes, kur visbiežāk var sastapt bērnus. Otrajā stāvā jeb līmenī, izstaigājot maršrutu, kā tas norādīts muzeja bukletā, var uzzināt daudz kā jauna par jūrniecības vēsturi un attīstību. Starp citu, otrajā stāvā ir kafejnīca, kurā var nedaudz atpūsties, baudīt kafiju, uzkodas un vērot muzeju no augšas.

Ārpusē, blakus muzeja telpām, ir pietauvots gadsimtu vecs ledlauzis Suur Tõll – pasaulē lielākais, ar tvaiku darbināmais ledlauzis, kas ir saglabājies tā sākotnējā veidolā. No sirds iesaku to apmeklēt, jo ir ārkārtīgi interesanti apskatīties, kāda ir bijusi dzīve uz kuģa pirms vairāk nekā 100 gadiem – kugā kajītes un to sadalījums pēc ieņemamā amata, atpūtas telpas, virtuve, atpūtas telpas un vēl daudz ka cits. Starp citu, kuģa apskate ietilpst Jūras muzeja apmeklējuma cenā, kas vienam pieaugušajiem ir 15 EUR. Tas ir izdevīgi, jo tikai kuģu apskate muzeja ārpusē maksā 10 EUR.

Virtuālās realitātes iespējas.

Vēl viens muzejs, kas atrodas netālu, apmēram 500 m no Jūras muzeja, vēsturiskajā Noblessner kuģu būvētavas rajonā, ir PROTO atklājumu centrs (PROTO avastustehas). PROTO ir izglītojošais virtuālās realitātes centrs, kas atrodas agrākā kuģu būves metāllietuves cehā un tajā ar unikālu prototipu palīdzību var atklāt pagājušo gadsimtu lielos zinātnes atklājumus, izmantojot modernāko 21. gadsimta virtuālo tehnoloģiju. Biļetes cena pieaugušajiem darba dienās, izņemot pirmdienas, ir 14 EUR, bet nedēļas nogalē – 16 EUR.

Šo muzeju gan šajā reizē neapmeklēju, bet lieku kopējā foršo muzeju sarakstā kā siltu ieteikumu to apmeklēt, jo pirms tam dzirdēju ārkārtīgi daudz labas atsauksmes. Man tas, savukārt, būs vēl viens iemesls, lai atgrieztos Tallinā.

Kur ēst Tallinā?

Jāatzīst, ka katru reizi, kad esmu Tallinā, man vienmēr ir pārāk maz laika, lai pilnvērtīgi baudītu to, ko piedāvā Tallinas burvīgie restorāni, kafejnīcas un beķerejas. Bet ar to ir jārēķinās, ja divās dienās gribās gana daudz redzēt un lēnām baudīt atpūtu nevis skriet no punkta A uz punktu B, lai ieliktu es te biju ķeksīti. Bet, neskatoties uz to, tomēr paspēju šo to jaunu apskatīt un pamēģināt.

To, kādas ēšanas vietas apmeklēt, es plānoju atbilstoši tam, kur esmu apmetusies vai arī tuvumā tām vietām, kurās ir plānots pabūt. Tas viss, protams, laika taupīšanas nolūkos, kas ir īpaši svarīgi īsajos, nedēļas nogales ceļojumos.

Brokastis jeb pirmā ēdienreize dienā.

Šajā apciemojuma reizē sanāca būt 2 brokastu vietās. Pirmajā dienā, agrā sestdienas rītā, pirms došanās uz mākslas muzeju, biju NOP. Tā nav tikai neliela kafejnīca, bet arī veikals, kur var nopirkt dažādus bioloģiski audzētus pārtikas produktus un vēl visu ko. Šīs bija vienas no gardākajām brokastīm, kas ēstas ārpus mājas un kurā es labprāt atgrieztos vēl kādu reizi. Es ēdu (un arī attēlā redzams) to, kas ēdienkartē ir nosaukts kā Kimchi latke ar ceptu olu. Latke principā ir kartupeļu pankūka, kas ir vairāk apcepta un kraukšķīgāka nekā ierastā kartupeļu pankūka. Un, kamēr gaidīju pasūtījumu, malkoju Golden jeb kurkumas latti.

Kafejnīcā var nopirkt arī dažādas bulciņas un kūkas. Tā kā laiskai deserta baudīšanai nebija laika, jo bija jādodas uz muzeju, tad līdzņemšanai nopirku vienu klasisko kruasānu un kanēļa maizīti, ko apēdu improvizētā mini piknikā pie mākslas muzeja pēc apmēram 3 stundu muzeja apmeklējuma. Kanēļa maizīte bija gatavota no kārtainās mīklas, bet garšoja ļoti labi, tāpat kā mans somā mazliet saspiestais kruasāns.

Svētdienas rītā brokastis baudīju netālu no viesnīcas esošajā Pohjala Tap room – kas darba dienās un vakaros ir kā alus bārs/ restorāns, kur var nobaudīt ne tikai īpašnieku pašbrūvētu alu, bet arī BBQ jeb barbekjū stila ēdienus. Savukārt, svētdienās tur visu dienu var baudīt brokastis. Tā kā man gribējās kaut ko vienkāršu, tad paņēmu omleti ar  tomātiem sieru un spinātiem, kas, godīgi sakot, nebija nekas īpašs un arī porcija ne pārāk liela. Tāpēc, skatoties apkārt, kādus ēdienus viesmīļi nes citiem viesiem, es nožēloju savu izvēli un noteikti nākamreiz izvēlētos ko citu no brokastu ēdienkartes – kaut ko sātīgāku.

Pati vieta ir populāra svētdienas brokastu vieta, ko apmeklē gan draugu kompānijas, gan arī ģimenes ar bērniem. Vairāk informācijas, kurp doties ēst Tallinā, var apskatīt vienā no maniem iepriekšējiem Tallinas apceļošanas rakstiem.

Bulciņas un vilšanās.

Sērfojot Instagram, biju saglabājusi vairākas ēstvietas Tallinā, kuras man noteikti vajadzētu apmeklēt, lai nobaudītu Igaunijas kulināros brīnumus, par kuriem vairākkārt esmu dzirdējusi. Viena no šīm vietām bija maza beķereja un kafejnīca ROST, kas atrodas Rotermanni kvartālā pilsētas centrā. Šajā kvartālā atradīsi daudz un dažādus restorānus, bārus, kafejnīcas un beķerejas gandrīz jebkura gaumei.

To, ka šī ROST beķereja ir ļoti populāra, sapratu, ierodoties tur sestdienas pēcpusdienā nedaudz pirms 15.00 (beķerejas darba laiks sestdienās ir līdz plkst. 17.00), kad principā visas bulciņas bija pārdotas. Bija palikusi tikai kardamona maizīte (pēc tam sapratu, kāpēc tā), kā arī sāļā maizīte ar sieru un dillēm, ko tad arī nopirku. Es tā gribēju pagaršot viņu kanēļmaizīti, lai varētu salīdzināt ar brokastīs ēsto NOP kafejnīcas kanēļmaizīti, bet nekā… Vēl viena lieta, ko atliku uz nākamo Tallinas apciemošanas reizi.

Lai cik izslavēta būtu šī beķereja, es vīlos kardamona maizītē… 🙁 Man kardamons ļoti garšo, bet tā ir spēcīga garšviela, ko jālieto gana apdomīgi, lai nebūtu tā, ka ēdiena vienīgā garša ir kardamons, kas bija šajā gadījumā. Es nezinu, varbūt beķerim paslīdēja roka un netīšām iebira vairāk kardamona nekā paredzēts, bet tas bija kaut kas nebaudāms… Rupji samaltā kardamona gabaliņi kraukšķēja starp zobiem un kardamona garša manā mutē dzīvoja vēl ilgi pēc tam, kad maizīte bija apēsta. Paldies glāzei vīna, kas palīdzēja šo garšu daudz maz samazināt 🙂 Es ļoti ceru, ka citas viņu bulciņas ir labākas nekā kardamona. Īsāk sakot – uz šo beķereju jādodas laicīgi, lai ir no kā izvēlēties! Starp citu, siera maizīte, nko arī nopirku, bija garšīga.

Muzeja kafejnīca – jā vai nē?

Otrā vieta, kas sniedza pretrunīgas sajūtas, bija Jūras muzeja kafejnīcas apmeklējums. Kafejnīca atrodas otrajā stāvā, kur dzerot kafiju vai apēdot kaut ko no ēdienkartē piedāvātā, ir brīnišķīgs skats uz muzeju no augšas. Tā kā muzejā tika pavadītas krietnas 3 stundas, tad izsalkums lika par sevi manīt. Izvēlējāmies 2 veidu salātus – dārzeņu salātus (principā kā rasols) un rasolu ar bietēm. Jāsaka, ka abi salāti bija garšīgi.

Varbūt kaut ko desertā? Pēc salātiem pazibēja šāds jautājums. Man ļoti garši kūka Pavlova un gandrīz vienmēr izvēlos to nogaršot restorānos vai kafejnīcās, ja rodas tāda iespēja. Šajā gadījumā kafejnīcas priekšstats par to, kas ir Pavlova, stipri atšķīrās no tā, kādai ir jābūt Pavlovai – kraukšķīgai no ārpuses, gaisīgai un maigai iešpusē. Tā vietā man tika pasniegts pilnīgi ciets bezē cepums ar putukrējumu un ogām. Bezē bija tik ciets, ka bija grūtības pat ar dakšiņu nokniebt gabaliņu. Vismaz putukrējums un ogas bija garšīgas. Mācība – NEKAD neņemt Pavlovu nepārbaudītās ēstvietās vai arī pirms tam mēģināt noskaidrot, vai tā tiešām ir Pavlova, lai deserta baudīšanas vietā nesanāktu ķēpāšanās ar ēdienu un deserta baudīšanas vietā – vilšanās.

Pastaigāties Tallinā.

Tallina nav milzīga pilsēta, tāpēc, ja vien laiks atļauj, ieteiktu izmantot iespēju to izstaigāt kājām. Forša vieta pie ostas ir Linnahall jeb pilsētas halle, kas celta par godu 1980. gada Olimpiskajām spēlēm Maskavā. Tagad gan pamesta, bet lieliski skatīties saulrietu. Staigājot pa pilsētas centru, noteikti ir vērts izstaigāt Rotermanni kvartālu, kas atrodas starp Vecpilsētu un ostu. Vēl viens industriāls – noliktavu un fabriku rajons, kas strauji attīstījās 19.gs. Nu tam ir dota otra elpa – vecās ēkas harmoniski sadzīvo ar mūsdienu arhitektūru, bet savu vietu tur atraduši dažādi veikali, restorāni, kafejnīcas un bāri.

Gar ūdens malu ir dažādi lielāki un mazākas takas un bruģēti celiņi, pa kuriem var pastaigāties, bet viena no zināmākajām pastaigu vietām ir Piritas promenāde, kas sākas no pilsētas centra un tālāk virzienā uz Piritas jahtu piestātni un Piritas pludmali. Bet, dodoties uz otru pusi, no Linnahall uz Jūras muzeja pusi, arī tur gar ūdens malu ir bruģētas takas, pa kurām var pastaigāties. Ejot pa šo maršrutu, sanāks iet garām  Patarei cietoksnim, kas līdz 2002. gadam bija cietums, bet nu tas ir slēgts uz rekonstrukciju un tiks atkal atvērts 2026. gadā kā muzejs un kultūras centrs. Līdz rekonstrukcijai ēkas kompleksā pagalmā tika rīkotas dažādas izstādes, koncerti un radošās darbnīcas.

Kopsavilkums.

Kārtējo reizi pārliecinos, ka tepat netālu – Igaunijā un tās galvaspilsētā Tallinā var brīnišķīgi atpūsties. Ja ir vēlme tā ātri, uz pāris dienām izvēdināt galvu, tad Tallina ir īstā vieta. Nelieli ieteikumi:

  • seko līdzi aviobiļešu izpārdošanām Airbaltic mājas lapā , lai kādā brīdī “noķertu” lētās biļetes, ko ik pa laika piedāvā, jo lidojums ir daudz ātrāks nekā braukt ar auto. Ja ceļo tikai ar rokas bagāžu, tad vispār – vieglāk par vieglu,
  • īsiem ceļojumiem ieteiktu izmantot Rīgas lidostas piedāvāto pakalpojumu – nolikt savu auto pie lidostas esošajā stāvvietā. Ja ceļojumā brauc cilvēki no vairākām mājsaimniecībām, tad tas vispār sanāk izdevīgi un ērti. Biļeti stāvvietai var nopirkt savlaicīgi internetā. Par 2 diennaktīm samaksāju 9.99 EUR,
  • Tallinas lidosta ir ļoti maza un mājīga. No tās uz centru ļoti ērti un ātri var nokļūt ar tramvaju vai autobusu. Biļete vienā virzienā maksā 1,50 EUR. Vairāk par sabiedriskā transporta iespējām Tallinā lasīt šeit,
  • arī šoreiz apmetos turpat, kur iepriekš – netālu no Noblessner kvartāla. Rezervēšanai izmantoju booking.com vietni,
  • muzeju biļešu cenas ir dažādas. Populārākajos muzejos tā būs vairāk nekā 10 EUR, bet ir vērts ieskatīties katra apmeklēšanai plānotā muzeja mājas lapās, lai precizētu tās. Starp citu, katra mēneša pirmajā svētdienā, veselu rindu Tallinas muzeju var apmeklēt bez maksas,
  • ja vien laiks atļauj, ieteiktu Tallinu izpētīt pastaigājoties, īpaši gar ostu, kur ir ne tikai pastaigām piemērota promenāde, bet arī iespēja baudīt skaistus skatus uz ostu, pilsētu un vakarā vērot saulrietu,
  • ziema nav šķērslis, lai ceļotu. Arī tad, ja ārā šķiet pelēks, pārāk auksts vai kā citādi nekomfortabli kāda gaumei, vienmēr var atrast iespējas, ko apskatīties un jaunu uzzināt iekštelpās jebkurā pilsētā.
10
447

Ieraksti savu komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.