Lai arī man ir jau viena fokačas recepte blogā, lieku vēl vienu, ko nosaucu par nakts fokaču. Nakts fokača nenozīmē, ka tā ir cepta naktī, ar tumsas pieskaņu vai arī kāds īpašs fokačas veids. Tas vienkārši nozīmē, ka šī fokača ir lēni raudzēta – vismaz 8 stundas (var raudzēt līdz pat 12 stundām).

Šāda fokačas pagatavošanas metode īpaši noderēs, ja nav laika tajā pašā dienā cept maizi vai arī gribās no rīta izcept svaigu maizi.

Tad nebūs jāgaida, kamēr mīkla uzrūgs – tā uzreiz jau būs gatava cepšanai. Un kas svarīgi – nekādas ilgas un grūtas mīklas mīcīšanas rokām 😉

SVARĪGI! Maizi var raudzēt gan istabas temperatūrā (ja ļoti silta istaba, tad mīkla uzrūgs ātrāk – apmēram 6 līdz 7 stundās), gan arī likt ledusskapī – sanāks jebkurā gadījumā, tikai pēc izņemšanas no ledusskapja, mīkla jāpatur vismaz 1 – 2 stundas ārā, lai tā būtu istabas temperatūrā un tikai tad cept.

Nepieciešams:

• 500 – 550 g milti
• 500 ml silts ūdens
• 1 tējk. sausais raugs
• 2 tējk. sāls
• 1 tējk. cukurs (var lietot arī medu)
• 4 – 6 ēd.k. olīveļļa (extra virgin) + vēl nedaudz maizes pārslacīšanai
• pāris dāsnas šķipsnas jūras sāls pārslas – pārkaisīšanai (jo sastāvdaļu nevajadzētu izlaist)
• garnējumam – ķiršu tomāti, olīvas bez kauliņiem, saulē kaltēti tomāti eļļā, kā arī zaļumi (svaigs timiāns, rozmarīns, salvija), kurus pirms likšanas uz maizes, noteikti jāapviļā eļļa, lai tie nesadeg

1. Lielā bļodā (bet tiešām lielā, jo mīkla rūgstot palielināsies 2 – 3 reizes) lej siltu ūdeni, pieliek klāt sāli, cukuru, sauso raugu un 1 ēd.k. olīveļļas. Visu samaisa ar karoti, līdz sāls un cukurs ir gandrīz izkusis un pieber klāt miltus. Turpina maisīt līdz visi milti iemaisījušies mīklā. Mīkla būs tāda nedaudz ķepīga. Pārslaka un apsmērē mīklu ar 1 ēd.k olīveļļas.
2. Tālāk fokačas gatavošanā ir 2 varianti:
   1. Vienkāršais veids. Pārklāj bļodu ar pārtikas plēvi un aizmirst par mīklu uz kādām 6 – 12 stundām, lai tā siltā vietā (istabas temperatūrā) rūgst. Atgādinu, ka mīklu, pārklātu ar pārtikas plēvi var likt arī ledusskapī un atstāj uz kādām 6 – 8 stundām.
   2. Ja fokaču grib gaisīgāku (es visbiežāk izmantoju šo metodi). Pārklāj bļodu ar virtuves dvieli, ļaujot mīklai atpūsties apmēram 5 minūtes. Tad ar aukstā ūdenī samitrinātām rokām ņem mīklu no tās ārmalas un pastiep nedaudz uz augšu, liekot mīklu uz vidu. Un tā no 4 dažādām mīklas pusēm. Sanāk tāda kā mīklas staipīšana. Tā dara kādas 3 – 4 reizes ik pa 5 – 10 minūtēm. Ar katru reizi mīkla kļūs arvien staipīgāka un elastīgāka. Šāda veida darbības palīdzēs  fokačai būt gaisīgākai. Tad bļodu pārklāj ar pārtikas plēvi un liek siltā vietā (istabas temperatūrā) raudzēties apmēram 6 – 8 stundas.
      

      Šādi izstaipītu mīklu var likt arī ledusskapī raudzēties apmēram 6 – 8 stundas.

3. Kad mīkla kārtīgi uzrūgusi (masa palielinājusies 2 – 3 reizes), liek to uz cepamās plāts (izmērs apmēram 30 x 40 cm), kas izklāta ar cepamo papīru un izsmērēta ar nedaudz eļļas. Pārklāj ar pārtikas plēvi, tad dvielīti un ļauj vēlreiz uzrūgt (apmēram 20 – 30 min vai arī līdz pat stundai).
4. Ja mīklu raudzēji ledusskapī, tad dara visu to pašu, ko 3.punktā, tikai mīklai ir jāsasilst līdz istabas temperatūrai t.i. jāuzraudzē nedaudz ilgāk (apmēram 1  – 2 stundas).
5. Tad mīklu pārslaka ar pāris ēdamkarotēm olīveļļas (vēlams arī rokas “iesmērēt” ar eļļu) un ar pirkstu galiem iespiež mīklā nelielus caurumus, papildus vēl arī nedaudz pastiepjot/ pabīdot mīklu, lai tā ir vienmērīgi izklātos pa cepamo pannu. Pārslaka vēlreiz ar eļļu, kas smuki sakrāsies izveidotajās bedrītēs.
   

   Ja spiežot ar rokām caurumus, mīklā paceļas uz augšu nelieli “burbuļi”, tad zini, ka viss ir kārtībā un fokača sanāks lieliska!

6. Liek virsū tomātus, sagrieztas ķiploka daiviņas, zaļumus vai ko nu katrs vēlas un pārkaisa ar sāls pārslām.
7. Cep iepriekš sakarsētā krāsnī zemākajā plīts nodalījumā 220C grādos apmēram 20 – 22 min, kamēr mīkla ir zeltaini brūna.
8. Mīklu atdzesē, ņem ārā no cepamās plāts, lai pilnībā atdzistu. Pārslaka ar eļļu (1 – 2 ēd.k.)
9. Var ēst siltu vai atdzesētu kā uzkodu, vai arī gareniski griezt uz pusēm un gatavot pildītas sviestmaizes.