Jau tad, kad pirms pāris gadiem biju vienas dienas ceļojumā Igaunijā (kā man tur gāja, var izlasīt šeit), tika izlemts, ka nākamreiz ceļojuma galamērķis Igaunijā noteikti būs Tallina. Tad, kad tur biju pirmo reizi, es zināju, ka tā ir pilsēta, kurā gribu atgriezties vēl un vēl.

Meklējot informāciju par to, kas šobrīd Tallinā aktuāls, ieslēdzās tāds “Aaaaaa! Gribu paspēt apskatīt VISU!” – muzeji, restorāni un radošie kvartāli, kurus noteikti ir jāredz… Bet, ticiet man, nevajag. Slēdziet to sajūtu ārā. Slēdziet ārā to kārtīga tūristiņa režīmu, kur galvenais mērķis ir nevis baudīt ceļojumu, bet apskatīt pēc iespējas vairāk objektu.

Paldies veselajam saprātam pārējo šī ceļojuma biedru veidolā, kuri pateica gana strikti (maigi izsakoties): “Nomierinies, visu tāpat nepaspēsim. Labāk mazāk, bet kvalitatīvāk”.

Tad nu tika noformulēts brauciena mērķis – nesteidzīga atpūta, nemēģinot sasniegt apmeklēto objektu rekordu, bet vienkārši BAUDĪT pilsētu.

Pa ceļam uz Tallinu.

Lai Tallinā mēs nebūtu kā zombiji, kas spēj domāt tikai par to, kur un kad nosnausties, tad no Rīgas izbraucām cilvēcīgi saprātīgā laikā  – startējām plkst. 9os sestdienas rītā. Līdz Tallinai ir apmēram 300 km un ar auto tas ir +/- 4 stundu brauciens. Braucām maija beigās ar domu, lai nebūtu pārāk karsts un arī ne pārāk auksts un jāsaka, ka laika apstākļi Tallinā mūs ļoti lutināja – bija saulains un patīkami silts.

Vēlās brokastis ņēmām līdzi, lai ietaupītu laiku un vienkārši tāpēc, ka tā jau sāk izvērsties par tradīciju, braucot Igaunijas virzienā. Piestājām iepriekš atrastajā vietā pie pašas jūras, nedaudz pirms Pērnavas un mašīnas bagāžniekā uzklājām piknika galdu.

Lai arī ne bez piedzīvojumiem un lielāka (vai kādam ne tik liela) stresa saistībā ar automašīnas tehniskajām ķibelēm, mēs veiksmīgi nokļuvām Tallinā.

Ārpus Tallinas vecpilsētas.

Tā kā divas dienas ir ārkārtīgi maz, lai bez steigas apskatītu visu pilsētu un Tallinas vecpilsētu nebija plānots apmeklēt, tad apmešanās vieta tika meklēta tādā Tallinas rajonā, kur pa perimetru ir iespēja apskatīt pietiekami daudz interesantu vietu.

Klausoties ieteikumos un pateicoties ceļojuma biedres virtuozajam apmešanās vietnes meklēšanas talantam, palikām Noblesnera kvartālā (Noblessner) – ārkārtīgi skaistā, industriālā un salīdzinoši nesen atjaunotā ostas rajonā, kur 20.gs. sākumā atradās zemūdeņu būves rūpnīca, kuru dibinājuši divi Sanktpēterburgas uzņēmēji.  Tās nosaukums ir veidots no šo uzņēmēju uzvārdiem – Emanuēls Nobels (Emanuel Nobel un Artūrs Lesners (Arthur Lessner).

Noblessner atrodas tiešā ostas tuvumā (diezgan loģiski zemūdeņu rūpnīcai) un apmēram 15 – 20 minūšu attālumā (kājām ejot) no vecpilsētas.

Dzīvesvietu rezervēju booking.com apmēram mēnesi pirms plānotā ceļojuma. Silti ieteiktu to darīt savlaicīgi, lai būtu iespēja izvēlēties palikt tādā vietā, kur gribat, jo foršas vietas tiek ārkārtīgi ātri rezervētas, īpaši tūrisma sezonas laikā.

Mūsu rezervētais dzīvoklis atradās bijušās kuģu būves elektrostacijas ēkā. Par pašu dzīvokli īsumā – industriālā dizainā veidots, skaists dzīvoklis, ļoti ērta check-in sistēma un super izcila vieta (burtiski dažu minūšu gājienā no ostas). Pilnīgi noteikti tur paliktu vēlreiz.

Starp citu, ja ir vēlme skatīties saulrietu, tad no ostas puses ejot uz Vecpilsētas pusi, ieteiktu aiziet uz Tallinas pilsētas halli (Tallinn Linnahall) – interesants ēku komplekts (skatu zāles paredzētas 4200 vietām), kas ierindojies nacionālā mantojuma objektu sarakstā. Šis objekts ir celts un pabeigts uz Maskavas 1980. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm. Lai arī šobrīd tur nekādi pasākumi nenotiek, skats saulrietu vērošanai ir gana labs.

P.S. Nu labi, uz vecpilsētas skatu laukumu tomēr aizgājām 😀

Kalamaja – industriāli šarmantais rajons.

Noblessner rūpnīcas teritorija ir daļa no Kalamaja rajona. Igauņu valodā Kalamaja nozīmē “zivju māja” (kala – zivs, maja – māja), jo atrodas ostas tuvumā un jau viduslaikos tas ir bijis zvejnieku rajons. Kalamaja ir viens no vecākajiem Tallinas rajoniem un tur esošā osta – pilsētas nozīmīgākā vieta visos laikos.

Attīstoties ostai, tika celtas dažādas rūpnīcas un citas industriālas celtnes, kas radīja lielu strādnieku pieplūdumu. Tas, savukārt, radīja nepieciešamību veidot šiem cilvēkiem dzīvesvietas – krāsainas koka mājas, kas arī mūsdienās šim rajonam piešķir īpašu šarmu. Staigājot pa mazajām rajona ieliņām, bija ārkārtīgi liela bauda skatīties, kā nesen celtās vai atjaunotās ēkas harmoniski sadzīvo ar vecajām koka ēkām, veidojot vienotu rajona seju un radot sajūtu, ka senais ir tikpat nozīmīgs kā jaunais.

Šobrīd tas ir radoši – industriāli – bohēmisks rajons, kurā mājvietu ir atraduši radoši cilvēki, muzeji, veikali, arī dažādas ēdināšanas iestādes un tur norisinās kultūras pasākumi.

Telleskivi radošais centrs.

Tas, ko es noteikti gribēju apmeklēt, bija starptautiski atzīto fotomākslas centru Fotografiska, kas atrodas Telleskivi radošajā centrā. Tur norisinās dažādas izstādes, kas regulāri mainās, tāpēc tur var droši braukt vēl un katru reizi apskatīt ko jaunu. Man īpaši patika divas ceļojuma laika aktuālās izstādes – “Dzīvnieku šovs” un “Utopija”. Ieejas maksa, lai apskatītu izstādes, ir 15 EUR (1 pieaugušais), 12 EUR (studentiem, skolotājiem, pensionāriem), 30 EUR ģimenes biļete (2 pieaugušie un bērni), bērniem līdz 12 gadu vecumam bez maksas.

Telliskivi ir izbijis industriālais rajons, kas nu ir piepildīts ar daudzveidīgu kultūras un mākslas dzīvi, mūziku, dizainu, galerijām, kā arī ar vietām, kur var baudīt maltīti un iemalkot ko atspirdzinošu. Protams, arī veikaliem. Un lieta, ko nevaru nepieminēt un kas veido šī rajona vizuālo atpazīstamību sociālajos medijos – vairāk nekā 20 dažādus ielas mākslas gleznojumus uz sienām.

Telliskivi ir lielisks piemērs tam, kā atdzīvināt vecu un visu aizmirstu industriālu rajonu, kurā šobrīd notiek līdz pat 800 dažādu pasākumu gadā.

Kur paēst Tallinā?

Šī nebija mērķtiecīgi plānota gastronomisko izvirtību tūre, tāpēc nesanāca apmeklēt tik daudz restorānu, kafejnīcu vai citas ēdināšanas vietas, kā man būtu gribējies. Nākamajā Tallinas ciemošanās reizē optimistiski plānoju veltīt vairāk laika šim jautājumam, bet šobrīd varu pastāstīt tikai par tām vietām, kurās pabiju Kalamajas rajonā.

• Viens bija restorāns Lore Bistro, kas atrodas Noblesnera kvartālā un par kuru biju saklausījusies jūsmīgas atsauksmes. Vizuāli ļoti skaista vieta! Tā kā gājām tur ap svētdienas pusdienas laiku, kas tādiem pilsētas baudītājiem kā mēs principā bija brokastu laiks, tad brokastīm tur īsti nelikās nekas piemērots, bet man vienalga gribējās ko pagaršot no viņu gatavotā, ja jau reiz esam atnākuši. Tad nu es ēdu zivju zupu, kas bija patiešām ļoti garšīga. Varbūt mazliet par sāļu manai gaumei, bet visādi citādi bija ļoti labi.

Piebilde. Prieks, ka restorāni piedāvā iespēju bez maksas krāna ūdeni, kas ir novietots skaistās karafēs uz galda. Taču tas ūdens, kas bija šajā restorānā, bija nebaudāms… Ar tādu izteiktu hlora piegaršu. Katrā ziņā es to nevarēju iedzert. Vai tiešām visā Tallinā ir tik negaršīgs krāna ūdens vai tomēr tā ir konkrētā rajona specifika?

• Kārtīgāku un dažam labam ceļojuma biedram vēlamo brokastu meklējumos devāmies uz vietu, kas atrodas netālu no Kalamajas parka – T35 The breakfast club. Adrese: Tööstuse 35, 10411 Tallinn. Tā ir neliela, mājīga vieta mazā pagrabiņā, kurā var baudīt salīdzinoši klasiskas brokastis – dažādā veidā pagatavotas olas ar dārzeņiem, kīšus jeb sāļos pīrāgus, kā arī svaigi ceptas smalkmaizītes. Ir iespēja sēdēt arī ārā, bet pie pavisam maziem galdiņiem, tāpēc lielākai kompānijai noteikti ērtāk būs iekšā.
  

  

  

• Pirms došanās prom, bijām pastaigāt pa Telliskivi kvartālu. Iegājām DEPOO, kas ir interesanta koncepta ēdināšanas vieta, kur dažāda veida virtuves ir izvietotas jūras konteineros, vilcienu vagonos un vieglajos auto. Tika nolemts pamēģināt vagonu versiju un paēst restorānā/ bārā PEATUS (man gan tas vairāk atgādināja vienkāršu kafejnīcu). Ēst var iekšā vagonos vai pie tiem. Kā jau siltā laikā, mēs izmantojām iespēju sēdēt ārā. Plašs burgeru un cits junk food piedāvājums, tad nu izlēmu pamēģināt liellopa gaļas burgeru. Lai arī ir ēsti arī garšīgāki burgeri, bet šis bija diezgan ok, ēst varēja 😀 Kvass gan man ļoti garšoja.

Īss kopsavilkums par Tallinu.

• Ja vēlies izvēdināt galvu vien nieka 300 km attālumā no Rīgas, Tallina ir īstā vieta.
• Es ieteiktu izbraukt uz Tallinu jau 5dienas vakarā, jo vismaz man ar 2 dienām bija par maz + bonusā sanāks sajūtu ziņā garāka nedēļas nogale.
• Ļoti daudzveidīgs piedāvājums visās jomās – izklaide, kultūra, gastromiskās lietas un muzeji. Spēj tikai izvēlēties!
• Ja naktsmītni izvēlies Kalamajas rajonā, tad to ļoti viegli var izstaigāt kājām. Ir pat izstrādāts pastaigu maršruts, kas apskata rajona foršākās vietas. Vairāk informācijas par Kalamaja rajonu (tur var atrast arī izprintējamu rajona karti, ja nu kādam tas aktuāli).
• Šajā ceļojumā sanāca nostaigāt ap 10 km dienā.
• Par autostāvvietu es maksāju ar Europark lietotni. Cenas: no 3.00 – 15.00 Eur/diennaktī, atkarībā no atrašanās vietas. Iespējams, ka kaut kur ir arī bezmaksas auto novietošanas iespējas, bet nebija laika meklēt un negaidītu sodu no policijas negribēju saņemt.
• Noteikti iesaku aiziet uz kādu muzeju vai izstādi, jo piedāvājums ir gana plašs arī ģimenēm ar bērniem.

Es šeit aprakstīju tikai nelielu daļu no tā, ko Tallina piedāvā, tāpēc detalizētāku informāciju par to, ko tur var redzēt, sajust, baudīt un izgaršot, skati Visit Tallinn mājas lapā.

Ceļo un ļaujies tam, kas notiek ceļojumos, jo visu tāpat nekad nevar saplānot 🙂