Priežu čiekuru sīrups, kas ir iekarojis manu draugu un ģimenes atzinību kā lielisks ārstniecisks līdzeklis, ja sāk sāpēt kakls vai vienkārši imunitātes stiprināšanai. Es to vāru jau vairākus gadus, taču vēl joprojām sanāk šokēt cilvēkus, stāstot, ka gatavoju sīrupu no čiekuriem.

Un vēl ar šo recepti gribu parādīt, ka savu veselību ir iespējams uzlabot, izmantojot dabas veltes. Pēc publikas vairākkārtēja pieprasījuma, lūk, arī recepte.

Nepieciešams:

• 1 kg priežu čiekuru (mazi, zaļi, var vākt līdz jūnija beigām- jūlija sākumam vai kamēr tie ir nelieli un zaļi)
• 2 kg cukurs
• 2 l ūdens

1. Salasītos čiekurus ber bļodā un pārlej ar vārošu ūdeni (respektīvi blanšē), patur 10 min un ūdeni nolej nost- tas tā, lai atbrīvotos no gružiem un skujām.
2. Katlā liek cukuru, ūdeni un kādas 10 min vārā līdz veidojas karsts cukura sīrups. Tad ber iekšā noblanšētos čiekurus un uz lēnas uguns vāra apmēram 3 stundas, kamēr sīrups ir kļuvis tumši sarkans un mazākie čiekuri ir pa pusei izjukuši, un sīrups tilpuma ziņā ir sarucis par aptuveni 1/3 daļu.
3. Sākumā vāru katlā ar vāku, bet pēdējā stundā var to daļēji vai pavisam noņemt nost. Sīrups sanāk sarkanīgi rozīgs un arī čiekuru iekšpuse ir mazliet sarkanīgā krāsā, jo tā tam ir jābūt! Atdziestot sīrups būs biezāks. Vārīšanas procesā jāskatās pēc izjūtām, jo, ja pārvārīsi sīrupu, garša būs ok, bet vienkārši būs grūtāk no burciņas izņemt, jo būtībā tā būs kā karamele. Ja vārīšanās procesā veidojas putas- tās nosmeļ- nu kā jau ievārījumam.
4. Kad sīrups gatavs, lej to izkarsētās burkās, metāla vāku virsū. Var liet tikai sīrupu un čiekurus ņemt ārā, bet man garšo arī izvārītie čiekuri (jā, čiekurus var arī ēst 🙂 ), kas vidū ir mīksti, rozīgi un garšo mazliet pēc zemenēm un arī smukāk izskatās, ja burciņā būs daži čiekuri. Sagatavotās burciņas ietinu 2 dvieļos vai plānā segā, lai viss palēnām atdziest.

PADOMS!

Noderīga informācija par traukiem, kuros tiek vārīti čiekuri. Ir pavisam vienkārša metode, kā tikt no sveķiem vaļā (tas noderēs arī tad, ja lasīsi čiekurus ar rokām) – paņemiet jebkuru eļļu, samērcē ar to vates pikuci, virtuves sūklīti vai nelielu lupatiņu un berz sveķainās vietas. Pēc tam visu mazgā kā parasti. Es vēl nevienu katlu pēc sīrupa vārīšanas neesmu metusi ārā.